Mūžīgais Grasis

Tev laikam zināms kāds noslēpums
Ja acīs vienmēr prieks mirdz
Ak, mani mīļie, varu jums es atzīties
Ka man ir tik vien kā grasis mūžīgais
Viens grasis mūžīgais pie sirds
Un vai gan vajadzīgs vēl zvērēt
Ka varu tērēdams tērēt
Tas atkal tūdaļ vietā būs
Un jo es vairāk projām dodu
Jo kā par brīnumu rodu
Vēl vairāk nekā bijis rodu
Vēl divtik vairāk rodu
Lūk, tieši tas, redz, mulsina
Visvairāk jūs
Bet ja nu tas ir tavs noslēpums
Un ja nu tevi kāds dzird
Ak, mani mīļie, arī jums nudien
Tāpat kā man ir tik vien kā grasis mūžīgais
Viens grasis mūžīgais pie sirds
Un vai gan vajadzīgs vēl zvērēt
Ka varu tērēdams tērēt
Tas atkal tūdaļ vietā būs
Un jo es vairāk projām dodu
Jo kā par brīnumu rodu
Vēl vairāk nekā bijis rodu
Vēl divtik vairāk rodu
Lūk, tieši tas, redz, mulsina
Visvairāk jūs
Un vai gan vajadzīgs vēl zvērēt
Ka varu tērēdams tērēt
Tas atkal tūdaļ vietā būs
Un jo es vairāk projām dodu
Jo kā par brīnumu rodu
Vēl vairāk nekā bijis rodu
Vēl divtik vairāk rodu
Lūk, tieši tas, redz, mulsina
Visvairāk jūs