Cielava

Savu meiteni es saucu par cielavu
Jo viņai bija spārni
Vismaz man tā likās
Bet tad…
Rīt viņa nāks
Es naivi savam slieksnim meloju
Rīt viņa nāks
Bet atbild slieksnis auksts
Vējš viņu sauks
Vējš viņas gaišu vārdu nesīs
Un jumtos putni teiks
Cik viegli spārni tai
Smejošai, skrejošai cielavai
Sauc saukdams mājās cielavu
Vēl kamēr vakars, saule spīd
Bet vēji atbild
Akmenī, slēp savas acis akmenī
Kāds dīvains laiks
Es naktī saku savai pilsētai
Birst zemes miers
Bet mana roka salst
Un vēji nes
Man acīs vakardienas pelnus
Kāds dīvains mierīgs laiks
Uz mūžiem pieder tai
Smejošai, skrejošai cielavai
Sauc saukdams mājās cielavu
Vēl kamēr vakars, saule spīd
Bet vēji atbild
Akmenī, slēp savas acis akmenī
Savu meiteni es saucu par cielavu
Jo viņai bija spārni
Vismaz man tā likās
Bet tie ar spārniem
Tie dzīvo ļoti ātri