Gaujai

Šalc koki vēju sarunā
Peld saule straumē zvīļā
Ar tevi nāku parunāt
Tu mana Gauja mīļā!
Pār tevi dienā svelmainā
Kā zelta spāre laistās
Tu mana mūžam dzelmainā
Tu mana mūžam skaistā
Tevī - upe tu rāmā un straujā
Tevī - dzimteni pasmeļu saujā
Tevī grimstu kā atvaru skaujās
Lai esmu cik tālu, es tevi jūtu, Gauja!
Tu esi viena, kurai tā
Es liecos pāri dzīlēm
Lai sirds kā Rozei Turaidā
Tik ļoti spētu mīlēt