Iļģuciema Velns

Melns tēls, Lidoņu ielas dzegā sēž
Saltu tumsu rijot
Skatiens šausmas drošākajās sirdīs dveš
Bet neļauj novērsties
Glāb, Nāk, Iļģuciema velns
Starp laternu gaismām, no ēnas uz ēnu
Tikai vēsa elpa, neredzams pieskāriens
Caur noteku caurulēm, veikalu skatlogiem
Sūta tirpas pār kauliem, dzīviem un mirušiem
Garš stāvs, viens ar ēnu — klīst
Un meklē vietu zem mēness
Kā neatņemts sveiciens
Kavējās — vardarbīgi kluss —
Tēls — gaitu lēnu
Klīst un meklē, sev vietu starp zvaigznēm
Kā pareģots kritiens
Valdniekam seko pa pēdām
Vīrs, kurš ar nāvi kārtis mij
Tevi aicina spēlēt —
Kā nokavēts glābiņš
Kliedziens — vardarbīgi skaļš
Nāk, Nāk, Iļģuciema velns
Tevis vairs nav, tikai ēna
Melns tēls, Lidoņu ielas dzegā sēž
Saltu tumsu rijot