Savāda Vasara

Savāda vasara kādreiz bij
Teic, kur tā steidzās
Savāda gaisma vēl sirdi vij
Vēl sirdi vij
Nejautā, kāpēc gan roze vēl
Smiltīs samīta smaržo
Nejautā, kāpēc gan laimes žēl
Kad projām ir tā
Savāda dziesma bij kādreiz man
Teic, kur tā beidzās
Savādi vārdi vēl sirdī skan
Vēl sirdī skan
Nejautā, kāpēc gan roze vēl
Smiltīs samīta smaržo
Nejautā, kāpēc gan laimes žēl
Kad projām ir tā
Kad projām ir tā
Kad projām ir tā