Zīmes Pašiem Jāatmin

Sev es reizēm klusi jautāju
Lielo laimi vai jau atradu
Vai tas ceļš, ko eju
Ir un būs īstais, kas man mieru dos
Piere grumbās viegli saraujas
Velns ar eņģeli, kad satiekas
Tie man prātu jauc un stāsta kā
Vajag sapņot nomodā
Notici un tev izdosies
Apstājies, sirdī ieklausies
Laiks mums dots tik, cik Dievs vien zin
Zīmes ceļā pašiem jāatmin
Brīžos, kad man rokas nolaižas
Saules stars caur miglu izlaužas
«Lielo laimi izkalsi tu pats!
Griez! Šis ir tavs laimes rats»
Laimes rats vēl griežas krāsaini, ka acīs ņirb
Zinu, stāsies tas, kur vēlos es
Bet līdz tam es sargāšu to, kas jau sen man ir
To, ko esmu sagaidījis jau