Ģimenes galva

Kad vēlu mājās nāci no savas naktsdzīves
Man blakus skaļi krāci, vēl nedusmojos es
Bet nu jau iet par traku, tu dzer kā nelabais
Tik atnes tukšu maku, bet pats tu pilns kā maiss
No brīža šī, es saku, te valdīs citāds gaiss
Uz teātri mēs iesim un ložā sēdēsim
Pa svaigu gaisu skriesim un glauni ēdīsim
Tu baznīcā tad grēkus katr' svētdien sūdzēsi
Un turpmāk savus spēkus priekš manis taupīsi
No brīža šī, es saku, tu mani klausīsi
Tu stumsi bērnu ratus un traukus mazgāsi
Vairs neraidīsi skatus, kad meičas redzēsi
Tik uzvalku vien košu tu mūžam valkāsi
Es tevi pārveidošu, līdz tu man patiksi
Un padomus tev došu, bet tu man klausīsi
Tad visus dzērājbrāļus un kāršu spēlmaņus
Es aizdzīšu kā cāļus, tad miers mums mājās būs
Ja vīriņš kārtīgs būsi, tīrs un pieklājīgs
Tad iemīļots tu kļūsi no visas ģimenes
Tu būsi mūsu galva, bet noteicēja — es