Kapteinis

Man nav vērts tevi iet atkal meklēt
Un nav vērts man tev solīt nekā
Varu gaidīt un gaidīt, un gaidīt
Dzīvi dzīvojot tikai — kaut kā
Vientulīgi dzied mēness aiz loga
Tālumā kaut kur nozvana zvans
Atkal pamostos viena no rīta
Kur gan esi tu, kapteini mans
Pret vēju, vēju, vēju
Pret vēju laiva skrien
Es eju, eju, eju
Bez tevis, kā arvien
Pret vēju, vēju, vēju
Dzied kuģa lielais zvans
Es eju, eju, eju
Bez tevis, mīļais mans
Zinu, tu esi tur, kur tev jābūt
Tur ir viss, kas vien pasaulē ir
Port-Aprensā, tāpatās kā Rīgā
Tā ir jūra, kas atkal mūs šķir
Un, vienalga, vai saule vai lietus
Agrā rītā vai pusnaktī jau
Grūti mīlēt pār deviņām jūrām
Mīlēt cilvēku, kura šeit nav