21 (Atkal Par Vēju)

Vējš no austrumiem pārvēršas par rietumvēju
Vējš no dienvidiem pārtapis par ziemeļvēju
Vidū stāvu es, man galva pilna dzejas
Un vēju krustcelēs, man tagad četras sejas
Tev ir divdesmit viens un jūra vienmēr būs līdz ceļiem
Divdesmit viens, kāds plašums bezgalīgs
Tev divdesmit viens un nebūs nekad savādāk
Tev vienmēr būs divdesmit viens
Mēs divas dvēseles, kas nekad nesatiekas
Un vienās krustcelēs mums abiem nav vairs vietas
Vējš mūs aiznesīs kā lapas rudens dejā
Griež straujā virpulī, nekad vairs netikt lejā
Tev ir divdesmit viens un jūra vienmēr būs līdz ceļiem
Divdesmit viens, kāds plašums bezgalīgs
Tev divdesmit viens un nebūs nekad savādāk
Tev vienmēr būs divdesmit viens
Bet tev ir divdesmit viens un jūra vienmēr būs līdz ceļiem
Divdesmit viens, kāds plašums bezgalīgs
Tev divdesmit viens un nebūs nekad savādāk
Tev vienmēr būs divdesmit viens
Vējš no austrumiem…
Vējš no rietumiem…
Vējš no dienvidiem…
Vējš no ziemeļiem