Kā Tev Iet?

Kad viņš piedzima, savādāks bija tad laiks
Aiz loga rudens bij' klāt
Par varoni būt tais tālajās dienās
Jēgas nebija pierunāt
Tikai tāds, neadekvāts
Tāds kā viņš tas varēja būt
Pats, kas vārtus un ceļus sev izvēlās
Tāds, kas bailes nesajūt
Ai, brālīt
Vai Tu sveiks vēl, kā gan Tev iet?
Ai, māsiņ
Ka Tu viena nepaliec!
Viņš dzirdēja, juta un apzinājās
Viņa skaidri saprata to
Ka sapņus un draugus un mīļākos
Nekad nesūta izlūkos
Tikai tāds, neadekvāts
Tāds kā viņš tas varēja būt
Tieši acīs kas skatās un nenovēršas
Tāds, kas nebaidās nepagūt
Ai, brālīt
Vai Tu sveiks vēl, kā gan Tev iet?
Ai, māsiņ
Ka Tu viena nepaliec!
Daudz bij' tādu, kas brēca un šausminājās
Daudz tādu, kas novērsās
It kā nebūtu bijis nekas un nekad
Pēc laika tie atgriezās
Tikai tāds, neadekvāts
Tāds kā viņš tas varēja būt
Kam nav jādomā atdot vai neatdot
Neko nesakot, kas nepazūd
Ai, brālīt
Vai Tu sveiks vēl, kā gan Tev iet?
Ai, māsiņ
Ka Tu viena nepaliec!