Venta

Pie Skrundas Venta man garām plūst
Kā doma dziļa, dziļa un lēna
Kas gremdēts — grimst
Kas lauzts — lai lūzt
Vēsa ir Kurzemes
Kurzemes ēna
No saules krasta, kur dzīve rit
Tik raiba kā pļavas āda
Kas skrējis — skrien
Kas bridis — brien
Kas Ventas krasta paliek viens
Viņš runā klusi
Kā man, kā sev
Kā vakara miglai rēnai
Pie Skrundas, kur Venta garām plūst
Kā doma dziļa un lēna
Laid manu dvēseli upē
Un kā laivu ir
Cel mani pāri sapnim
Kas sauli un aizsauli šķir
Zaļi vēl rudzu graudi
Dābola trejlapis vīst
Pārcēlāj, tā mana nauda
Cel mani pāri drīz
Pie Skrundas Venta man garām plūst
Kā doma dziļa, dziļa un lēna
Kas gremdēts — grimst
Kas lauzts — lai lūzt
Vēsa ir Kurzemes
Kurzemes ēna