Cilvēks

Cilvēks ir cilvēcīgs
Cilvēka daba
Cilvēks ir dabīgs
Viņa daba ir laba
Noslēgts ir nedabīgs
Mijdarbības daba
Ja pats viņš ir vidējs
Un ciemata naba
Cilvēks ir atradējs
Viņa meklētājdaba
Cauri miglai iesēj
Un, kad skaidrojas, dīgst
Cilvēks ir galējs
Asāks jaunībā, vējā kļūst mīksts
Cilvēks ir mūžīgs
Ja pats savu dzīvošanu drīkst atļaut, atļaut
Drīkst, cilvēks drīkst
Palūk, kā drīksna dīgst!
Cilvēks ir vērtīgs
Viņš atvērties drīkst
Drīkst, cilvēks drīkst
Palūk, kā drīksna dīgst!
Cilvēks ir vērtīgs
Viņš atvērties drīkst
Cilvēks ir atradējs
Viņa meklētājdaba
Cauri miglai iesēj
Un, kad skaidrojas, dīgst
Cilvēks ir galējs
Asāks jaunībā, vējā kļūst mīksts
Cilvēks ir mūžīgs
Ja pats savu dzīvošanu drīkst atļaut, atļaut
Drīkst, cilvēks drīkst
Palūk, kā drīksna dīgst!
Cilvēks ir vērtīgs
Viņš atvērties drīkst
Drīkst, cilvēks drīkst
Palūk, kā drīksna dīgst!
Cilvēks ir vērtīgs
Viņš atvērties drīkst
Tā pasaule ir tomēr kaut kas tāds, … neiedomājama
Kā varēja rasties … ir tādas krāsas
Ka nevar vien beigt brīnīties
Drīkst, cilvēks drīkst
Palūk, kā drīksna dīgst!
Cilvēks ir vērtīgs
Viņš atvērties drīkst
Drīkst, cilvēks drīkst
Palūk, kā drīksna dīgst!
Cilvēks ir vērtīgs
Viņš atvērties drīkst
Drīkst, cilvēks drīkst
Palūk, kā drīksna dīgst!
Cilvēks ir vērtīgs
Viņš atvērties drīkst
Drīkst, cilvēks drīkst
Palūk, kā drīksna dīgst!
Cilvēks ir vērtīgs
Viņš atvērties drīkst
Drīkst, cilvēks drīkst
Palūk, kā drīksna dīgst!
Cilvēks ir vērtīgs
Viņš atvērties drīkst