Pasaka

Droši vien tā pasaka bija
Jo īstenība tā nevar būt…
Rūķīšu mājiņā rūķīši mazi
Atveda ciemos tevi pie manis
Zvaigznes aiz brīnumiem zemē krita
Mums pie kājām un dega kā sveces
Rūķīši stāstīja pasakas jaukas
Mums par laimi un mīlestību
Gauja sūtīja balt-baltu miglu
Lai tā aizsedz no skauģu acīm
Darba vīrs dzenis sirmajā eglē
Liecībai iekala mūs' teiktos vārdus
Tūkstot's un viena nakts tonakt bij mūsu
Tikai līdz rītam, līdz saules lēktam
Droši vien tā pasaka bija
Jo īstenība tā nevar būt