Kā Var Aizmirst

Strautiņš čalodams tik naigi
Steidzas arvienu kā nemiera dzīts
Strautmalā redz meiču daiļu
Gaida tā mīļoto atnākam drīz
Kā var aizmirst, kā var aizmirst
Meiteni, ko mīlēji
Kā var aizmirst, kā var aizmirst
Meitenei, ko solīji
Draugs nejautā, kādēļ es projām steidzu
Un tavā sirdī skumjas atstāju
Draugs nejautā, kādēļ par mīlu teicu
To tagad tiešām saprast nespēju
Draugs nejautā, kādēļ par mīlu teicu
To tagad tiešām saprast nespēju
Rozes sen jau novītušas
Nav no rudens saudzētas
Īsu brīdi ziedējušas
Grūti, grūti audzētas
Nekopts klusā meža malā
Brūklenājs aug vienmaļus
Vasarā vai ziemas salā
Redz to allaž iezaļu
Kā var aizmirst, kā var aizmirst
Meiteni, ko mīlēji
Kā var aizmirst, kā var aizmirst
Meitenei, ko solīji