Baltā Ģitāra

Kad man bija desmit vai vienpadsmit gadu
Reiz vectēvs tā klusi man pienāca klāt
Un jautāja, pasmaidot man ko tā
Ko tev mazais puika vēl uzdāvināt
Sirds salecās strauji un es tūlīt teicu
Vēl tagad es atceros kāds bija prieks
Visvairāk par visu es vēlētos stīgas
Un ģitāru baltu kā decembra sniegs
Es pamodos agri ar ģitāru rokās
Un pasaulē viss bija savāds un cits
Jo brīnumi notiek, jo brīnumi notiek
Jo brīnumi notiek, ja brīnumiem tic
Ai, ģitāra baltā ar sudraba stīgām
Tu draudzene mana un līgava ar'
Ko cilvēks par cilvēku spītīgi klusē
To skanīgā akordā izstāstīt var
Es pamodos agri ar ģitāru rokās
Un pasaulē viss bija savāds un cits
Jo brīnumi notiek, jo brīnumi notiek
Jo brīnumi notiek, ja brīnumiem tic
Un tāpēc vēl tagad, pēc tik daudziem gadiem
Man acis kļūst gaišas un dvēsele mirdz
Kad atceros vectēva dāvātās stīgas
Un ģitāru balto, kas ir viņa sirds