Kad mēs iemīlēsim

Nebaidies, ja skaušu Tevi
Es ar neredzamām rokām
No visredzīgākās ēnas
Kura mīt zem oša koka
Kad tai smaidot garām ej!
Nebaidies, ja pūces balsī
Tevi pēkšņi mežā saukšu
Un kā zvaigžņots padebesis
Pāri Tavai galvai augšu
Kad Tu prom uz mājām skrej
Vai gan Tu izbēgt spēsi
Vai gan es izbēgt spēšu
Tad, kas Tu iemīlēsi
Tad, kad es iemīlēšu
Ja Tu slēpsies — nepaslēpsies
Kaut vai slēpsies caurā sietā
Jo es Tevi sameklēšu
Katrā vietā, katrā lietā,
Kurai garām smaidot ej!
Arī tad, ja Tevis nebūs,
Tevi tomēr atradīšu,
Un ap Tevi tā kā mežvīns
Neredzamas rokas vīšu,
Kad Tu prom uz mājām skrej