Vakardienas trakums

Vēl vakardienas trakums
Tepat ap mani vīd
Es jūtu dūmu smaku
Un prožektori vēl spīd
Tas vakardienas trakums
Tepat ap mani vīd
Un bara jaudīgā dvaka
Tā cērt, ka kukaiņi krīt
Es esmu dzimis pūlī
Kur saule nenoriet
Tur stāvus pretī man kuļ
Un tā mums visiem te iet
Es esmu dzimis pūlī
Kur saule nenoriet
Un šajā staru kūlī
Tas viss man aizmirsties liek
Aizmirsties liek
Aizmirsties liek
Bet, ja nē, tad atkal jābūt man te-
Starp debesīm un savām rētām
Kur domās plosās likteņa vējš
Tas mani dzen un mani mētā
Un reizēm pat uz pusēm plēš
Bet vēl uz pulvermucas
Iet vaļā deja un prieki
Ar savām kustībām kuces
No īstām neatpaliek
Bet vēl uz pulvermucas
Iet vaļā deja un prieki
Kratos līdzi kā jucis
Man tik un tā nepietiek
Jo esmu dzimis pulī
Kur saule nenoriet
Kā tādā ceļa rullī
Kas ikdienai pāri iet
Es esmu dzimis pūlī
Kur saule nenoriet
Ja apturēšu tūlīt
Tad priekškars aizvērsies ciet
Aizvērsies ciet
Aizvērsies ciet
Pag' vēl nē, tad atkal jābūt man te-
Starp debesīm un savām rētām
Kur domās plosās likteņa vējš
Tas mani dzen un mani mētā
Un reizēm pat uz pusēm plēš
Vēl vakardienas trakums
Tepat ap mani vīd
Vēl jūtu dūmu smaku
Un prožektori tik spīd
Vēl vakardienas trakums
Tepat ap mani vīd
Ir galvā tāds kā vakuums
Un šķiet kuru katru brīdi
Kā rītos bēgums tas aties
Bet pagaidām vēl ir karsts
Te caururbj tas skatiens
Kā indīgs lāzers
Stars
Ir karsts
Un bars
Kas spiež un griežas, griežas
Plakstiņi aizveras lēnām
Tik dzirdu balsis, kas sauc
Tā gribās atbildēt, bet nevaru
Jo atkal esmu te —
Starp debesīm un savām rētām
Kur domās plosās likteņa vējš
Tas mani dzen un mani mētā
Un reizēm pat uz pusēm plēš