Starp citu

Man nebija vaļas, man nebija
Es pats sev pasauli šķitu
Un pieskāros pasaulei
Tikai tāpat
Starp citu
Bet pasaule kļuva zvērīga
Un kad tā man iecirtās kaklā
Es sajutu cik tā vērtīga
Un cik mana acs ir akla
Cik akla
Un tāda milzīga saule
Kā citam nevienam kvēlo
Tik tiem, kuri neskatās atpakaļ
Un, kuri nenožēlo
Kad mani garāmejošas ķetnas mina
Un kad es, izplezdams rokas, kritu
Es sapratu:
Pasaule neatriebj
Tikai par sevi tā atgādina
Starp citu
Un tāda milzīga saule
Kā citam nevienam kvēlo
Tik tiem, kuri neskatās atpakaļ
Un, kuri nenožēlo
Un tāda milzīga saule
Kā citam nevienam kvēlo
Tik tiem, kuri neskatās atpakaļ
Un, kuri nenožēlo
Un tāda milzīga saule
Kā citam nevienam kvēlo
Tik tiem, kuri neskatās atpakaļ
Un, kuri nenožēlo
Te nu stāv vaļā pastiepta roka
Ko tā neprot, ko prot?
Tā prot latviski rakstīt
Neprot ubagot
Te nu stāv vaļā pastiepta roka
Tā kā salā trīc
Tai viss ir iedots
Nekas nav apsolīts
Te nu stāv vaļā pastiepta roka
Ko tā neprot, ko prot?
Tā prot latviski rakstīt
Neprot ubagot
Te nu stāv vaļā pastiepta roka
Tā kā salā trīc
Tai viss ir iedots
Nekas nav apsolīts