e.d. Mikrofons

Kad es bij' maķenīt jaunāks
Vēl jaunāks kā tagad tu
Es rautin rāvos dziedāt
Lai visi to zinātu
Tad nejauši satiku mikrofonu
Viņš teica: «Klau! Nāc pie manis!
Tu vari dziedāt savā aizgaldē
Bet es to izplatīšu pasaulē.»
Es teicu: «Labi! Līko! Tas der!
Tas iet krastā!»
Pāris dienas vēlāk
Es prasu: «Kāpēc nekas nenotiek?
Es tikai dziedu, dziedu un dziedu
Bet nevienu tas neinteresē.»
Un viņš teica: «Klau!
Mazliet pacieties!»
Es ciešos, ciešos, ciešos
Vai tikai mani negrib piečakarēt
Tad es cietos
(Vai tik tu kaut ko nelaid garām? Pats nožēlosi!)
Es varu ciesties dienu vai divas
Es varu gaidīt, kad lidos tā
Bet mikrofons sola un sola, un sola
Bet solītais nepildās
Un tad es teicu: «Man līdz kaklam!
Ē! Mikrofons pīīīīī»