Var jau nebūt

Var jau nebūt aptēsti un glīti
Var jau katram kaut kā arī trūkt
Galvenais, ja kopā sasaistīti
Lai pie pirmām krācēm neizjūk
Ēst var sūru, piedzert klāt var rūgtu
Un nekas, ja kādreiz arī salst
Galvenais, lai dziesma nepārtrūktu —
Tā, kam siltā, cilvēciskā balss
Gan jau atkal atnāks brīži rūgti
Un būs kauns pēc palīdzības lūgt
Galvenais, lai dziesma nepārtrūktu
Un, lai plosts pie krācēm neizjūk
Neizjūk
Krastā
Suņuburkšķi zied un ievas
Nelieši un labi ļaudis iet
Galvenais, lai tad, kad brīdis pienāks
Jūs to visu labi atminiet
Nu, bet tagad pavasara pali
Plostu paši jūrai pretī nes
Galvenais ir savās vietās palikt
Lai to plostu sēklim neuznes
Gan jau atkal atnāks brīži rūgti
Un būs kauns pēc palīdzības lūgt
Galvenais, lai dziesma nepārtrūktu
Un, lai plosts pie krācēm neizjūk
Neizjūk. Neizjūk
Galvenais, lai dziesma nepārtrūktu
Un, lai plosts neizjūk